Reti kurš ārsts uzreiz aizdomājas par psihosomatiku.
Ne tāpēc, ka negribētu palīdzēt, bet tāpēc, ka sistēmā katram pacientam ir atvēlēts ierobežots laiks.
Ārsta uzdevums bieži ir novērtēt simptomus, noteikt diagnozi un nozīmēt ārstēšanu.
Taču ne vienmēr ir iespēja iedziļināties notikumos, pārdzīvojumos un likumsakarībās, kas var būt slimības saknē.
Zāles var atvieglot stāvokli.
Bet, ja cēlonis paliek neatrisināts, simptomi mēdz atgriezties.
Tāpēc ir svarīgi kļūt arī pašiem sev par sabiedrotajiem —
ieklausīties, pamanīt, saprast.
Jo tikai Tu zini, kas Tavā dzīvē patiesībā ir noticis.
Un ķermenis to atceras.