Solis tuvāk sev

LAIMA SLIMĪBAS BIOLOĢISKĀ NOZĪME UN KONFLIKTI - Dziļa sevis pašnovērtējuma sagraušanas sajūta.
✓ Vairākas šķiršanās.
✓ Konflikts "Ardievas"... es aizeju pavisam, priekš tevis manis vairs nav, un tas viss bija pēkšņi un negaidīti.
Kāda ir iekšējo sajūtu nozīme: “nožēla/nožēla par šķiršanos, par aiziešanu”.
Tās ir sajūtas: it kā es būtu "sēdējusi starp diviem krēsliem" vai "Kur tad ir mana vieta?"
CITI IESPĒJAMIE KONFLIKTI:
✓ Izceļošanas brīdī man jātur klans kopā.
✓ Migrējot, mēs zaudējam “saikni” viens ar otru.
✓ Saziņas zudums apdraud mūsu izdzīvošanu.
✓ Atmiņas par imigrāciju, genocīdu, badu utt.
Lielas nožēlas, sajūta kā pie grēksūdzes, skumjas gadījumi. Lielas skumjas, jo mīļotais cilvēks pēkšņi aizgāja. Pamazām esmu spiesta par viņu aizmirst. Bet es joprojām viņu mīlu. Es to visu pārdzīvoju pilnīgā bezspēcībā!
Cits gadījums - es tiku šķirta no vīrieša, kuru mīlēju. Viņš bija mana bērna tēvs, bet es izdarīju abortu. Vai arī es ceturtajā grūtniecības mēnesī piedzīvoju spontāno abortu. Viņš bija arī bērna tēvs. Šī šķiršanās nav mana izvēle. Es daudz cietu no tā, jo mums nācās šķirties. Man bija jāpārdomā sava dzīve, un tas bija ļoti sāpīgi. Es biju pilnīgā depresijā.
Bieži vien pie Laima slimības cilvēkam ērce nemaz nav bijusi iekodusi, bet analīzes un simptomi uzrāda Laima slimību. Vai arī pēc tam iestājas remisija, bet tad atkal atgriežas simptomi, kamēr nenoņem psihosomātisko konfliktu.
Man bija kliente, kam 22 gados bija Laima slimība, pat parādījās artrīts, bet ērce nebija iekodusi. Vēl bija klients, kam arī bija līdzīgi, bet koduma nebija. Viņiem visiem bija kāds no šiem konfliktiem, un slimības simptomi kopš tā laika nav atgriezušies.
Piemērs: klients 45 g.v. ar Laima slimību, viņam patstāvīgi atgriezās Laima slimības simptomi, kaut gan pēc ērces koduma antibiotiku kurss tika izdzerts. Atradām konfliktu, kad viņu atstāja sieva, pēkšņi paziņojot, ka vairs nedzīvos ar viņu, bet viņiem bija maziņš dēls. Vīrietis ļoti skuma pēc savas ģimenes, bet iespēja nebija vairs tur atgriezties, jo sieva atrada citu. Noņemot šo konfliktu, simptomi vairs nav atgriezušies.

Neizskaidrojamas smagas trauksmes lēkmes, ko pavada somatiski simptomi (neregulārs asinsspiediens, aritmijas, nosmakšana utt.) un neizskaidrojamas lielas bailes. Izpausmes katram var būt visdažādākās, un simptomi var mainīties laika gaitā. Šīs lēkmes ir kā zvaniņš, kas mudina cilvēku iepazīt viņa iekšējo pasauli. Nav dzirdēts, ka no tām kāds būtu nomiris; tās vairāk izpaužas kā nesaprotams liela trauksmes stāvoklis. Tādi cilvēki parasti ir empātiski, ar dažādām spējām apveltīti cilvēki, biežāk intelektuāļi (radošo profesiju pārstāvji, mākslinieki, ekstrasensi, psihologi). Tādā veidā iestrēgusī realizācijas enerģija mēģina rast izeju no ķermeņa; tas ir paslēptais potenciāls. Jūs esat kā geizers, kurā krājas enerģija, ko jūs ar prātu neapzināties sevī, un tās lēkmes veidā mēģina izkļūt no ķermeņa, kas jūs arī nobiedē, jo nav saprotams, kas pēkšņi notiek. Tas nozīmē, ka jāsāk atklāt sevī talanti; tad lēkmes vairs neatkārtosies, jo realizācijas enerģijai būs izeja.

Miega traucējumi ir ne tik daudz miega trūkums (bezmiegs), cik aizmigšanas un paša miega procesa traucējumi (intermitējošs miegs, priekšlaicīga pamošanās, sekls miegs). Bezmiega cēlonis parasti slēpjas kādā neatrisinātā jautājumā, problēmā, kas tajā laikā, kad sākās bezmiegs, parādījās, radīja lielas pārdomas, konfliktus un vai nu netika atrisināts, vai vēl arvien stāv galvā, jo smadzene mēģina to risināt, bet tas tā arī nesanāk. Tas var būt kāds strīds ar tuvu cilvēku, slimība, sāpes, kāds nepatīkams notikums, kā rezultātā ķermenī iestrēga negatīva emocija un tā arī nav izvadīta no ķermeņa. Tāpēc es vienmēr iesaku atcerēties notikumus, kas valdīja apkārt, kad sākās bezmiegs. Piemēram, manai klientei 25 gados nācās izšķirties ar vīru, nebija dzīvesvietas un nācās atstāt mazu bērnu vīram audzināšanai. Kopš tā laika viņa negulēja, jo izrādās, iekšā viņu mocīja milzīga vainas apziņa. To atbrīvojot, sieviete atkal sāka normāli gulēt.

Bieži vien bezmiega problēmas izdodas atrisināt vienā seansā, ja trāpa uz īstā konflikta vai notikuma, it īpaši, ja cilvēkam tādas ir bijušas gadiem 5. Ja 25 gadus tas velkas, tad var gadīties, ka būs ilgāk jāpastrādā, jo būs sakrājušies jau vairāki konflikti un emocijas.

Piem.- sieviete 33, sāka negulēt pēc šķiršanās ar vīru, tiesvedības par alimentiem trim bērniem.

Atradām vairākus konfliktus un kopš tā laika sieviete guļ jau 2 gadus, kaut gan tiesvedība vēl turpinās. Iemeslu atradām viena seansa laikā.

Skelets ir saistīts ar pašnovērtējuma konfliktiem, veiksmi un neveiksmi, ko cilvēks domā par sevi. Slimība attīstās tad, kad cilvēks nevar pārdzīvot kādu situāciju vai notikumu, un tam ir nepatīkami un sāpīgi. Cilvēks tajā iestrēgst, uzkaras, piedzīvo dramatiskumu; veidojas sajūta, ka viņam kaut kas nozīmīgs atņemts, ka kaut ko ir zaudējis, un viņš nevar apmierināt savas vajadzības. Mugurkauls skaitās kā nesošā kolonna. Katrs skriemelis atbild par kādu orgānu un noteiktiem konfliktiem, un tas būs jūtīgs, sāpīgs, vai tajā jau būs trūce. Mugura sīkāk sadalās pa daļām - kakla, krūšu, jostas daļā; katrai daļai ir pavisam citādi konflikti un iestrēgušas emocijas, kas tos ietekmē. Mugurkaula sapes ir par to, ka es nevaru izturēt to slodzi - emocionāli, patstāvīgi jāpārvar kādas grūtības, šķēršļi, bet es baidos, ka neizturēšu, netikšu galā ar šiem apstākļiem, neizlīdīšu, bailes, ka netikšu galā ar dzīvi, viss ir kā smaga nasta. Tas viss nāk mums līdzi no bērnības, ko par dzīvi domājuši mūsu vecāki un kādu informāciju ielikuši mūsu galvās. Bet tur klāt var pienākt mūsu nepārliecība par saviem spēkiem, vai spēšu šo dzīvi cienīgi nodzīvot, pavilkt, no kā vēl veidojas trauksme - par dzīves pavilkšanu, izlīšanu, izdošanos. Pleci ir par atbildības nastu; ja tu pats no sevis prasi daudz, bet ir smagi un negribās, spēka vairs un enerģijas nav, bet vajag... Tad sākas muskuļu spazmas plecos, kaklā, var nošķiebties viens plecs, līdz ar to arī mugurkauls, kas pēc tam parauj līdzi visu pārējo. Kāja var palikt par 1 cm īsāka, un sākties sāpes vēderā, gūžā, krūšu daļā, un pēc tam pat grūti atrast, kurš orgāns pie vainas sāpei... Ķermenis ir hipertonusā, un var sākties otras puses kompensatorā sāpe, veidojas skolioze. Krūšu daļa atbild par jušanu. Te var runāt par nodevības sajūtu, ka vairs nemīl, pameta, jūtos pazemots priekšā kāda dēļ kādas situācijas, saliekts, nospiests... Bieži būs sajūta, ka nevar ievilkt gaisu, bieži veidojas kifoze. Jostas daļa - pārdzīvojumi par finansēm, sajūta, ka esmu kādam parādā un tagad ar to jātiek galā, lai vai kas, liela atbildības uzņēmšanās par kaut ko - bieži sievietēm, kad paliek vienas ar bērniem, amati ar lielu atbildību, veidojas tāds kā iekšējais stienis un sāk parādīties lordoze, lejas daļa iztaisnojas un no tā var sākties sāpes vēdera daļas orgānos... Var vēl ienākt galvā doma, ka tagad kādam jāizdabā, lai kaut ko iegūtu, vai kāda gaida jārealizē. Vēl krustos var slēpties seksuālas dabas iemesli, kad vēlies seksu, bet nevaru, daru, bet iekšēji sevi par to sodu, kritizēju vai bloķēju, stājos seksuālos sakaros pret savu gribu, dēļ pienākuma, dēļ bērniem, dēļ naudas, pret savu gribu, vēlmi. Bieži vien tās sāpes ir krustu zonā, bet patiesībā nāk no mazā iegurņa, kurā ir spazma vai kauli ir sašķiebušies. Astes kauls - bailes, ka tikt galā ar savu dzīvi, zaudēts sevis globālais atbalsts, neziņa, kur iet tālāk, kā dzīvot. Uz to visu reaģē dažādas mugurkaula daļas; viss atkarīgs no notikuma vai domām par sevi.

Galvenie iemesli galvassāpēm ir aizvainojums un intelektuālie konflikti. Cilvēks var nesaprast, kāpēc tie vai citi cilvēki attiecībā pret viņu izturas šādi vai tādi, un no tā sāk krāties aizvainojumi. Intelektuālie konflikti rodas tad, kad pārāk daudz par kaut ko tiek domāts, analizēts, notiek pēršanās sevī, pastāvīga informācijas malšana galvā. Galvā sāk rasties smadzeņu pārslodze. Emocionālās un reptiloīdās smadzenes uz informāciju reaģē zibenīgi, kamēr lielās smadzenes netiek tam līdzi. Tas var būt saistīts ar informācijas apstrādi, ko redzat pa TV, izlasāt internetā, telefonā, vai partnera agresīvas uzvedības vai reakcijas rezultātā, radot neapzinātus draudus. Ja tas notiek ļoti bieži, smadzenēs veidojas spriedze, kuras izlāde notiek tikai caur sāpēm, lai atjaunotu homeostāzi. Ja jūs bieži apvainojaties, uztverat informāciju vai notikumus katastrofiski, nepieņemat cilvēkus, pasaules realitāti, jums šķiet, ka notiek kas slikts, jūsu ķermenis tam pielāgojas, un sāpes ir klāt. Galvenais konflikts — es nesaprotu, kāpēc cilvēki tā rīkojas, kāpēc tas notiek manā dzīvē... Jāsāk sevi pieķert pie tā, kādām domām, pārdzīvojumiem jūsu galvā, jums sāk parādīties galvassāpes vai migrēna...

Spranda skaitās tā daļa, no pakauša līdz pleciem. Gandrīz vienmēr pamatā ir intelektuālie konflikti. Kad bērns rodas neskaidrās attiecībās, vienmēr viņam ir jautājums, kāpēc es dzīvoju šajā pasaulē. Ir sajūta, ka tevi izspieda, pameta, un nu dzīvo, kā gribi, neesi nevienam vajadzīgs vai interesants. Bērns vienkārši nesaprot, kas notiek un kāpēc, arī pamata nav zem kājām, tāpēc obligāti reaģēs mugurkauls. Ja ģimenē jūties lieks vai dzīvo vecāku vai vecvecāku konfliktos, bērnam sāk rasties šizofrēniska dzīves uztvere, ka viņš jūtas šajā vietā ar šiem cilvēkiem. Tam konfliktam kaut kur jāiznāk, un bērns to paslēpj ķermenī. Lai bērna smadzenes neciestu, tas tiek noglabāts zemapziņā, bet lielākā vecumā vai pie kādām situācijām tas izlien ārā sāpes formā, visbiežāk sprandā, jo zemapziņai un apziņai pa vidu atrodas kakls, tāpēc tajā zonā arī parādās sāpes. Tāpat kaklā iesprūst viss, ko nevaru izšķirt, kad vecāki nevar sadalīt mantu, teritoriju, gabalu, un tajā teritorijā atrodas arī bērna telpa, un nav kur likties. Kad nav elastības attiecībās, situācijās, kakls paliek neelastīgs. Kad esi sliktās domās par sevi, šaubies par sevi, patstāvīgi sevi analizē, kritizē, salīdzini ar citiem. Kad sev šķiet, ka neesi gana gudrs priekš tā vai šitā, gribi ieņemt amatu, dabūt darbu, bet sāc apšaubīt savu gudrību vai inteliģenci, savus talantus vai dotumus. Tad noteikti cietīs spranda un kakls. Vēl spranda un kakls var būt saistīti ar daudzām bailēm; kad mēs no kaut kā nobīstamies, mēs neapzināti ieraujam galvu plecos. Ja stress ir pastāvīgs un seko bailes par situāciju, sāk sāpēt spranda, pleci pie kakla sāk spiest uz artērijām un muskuļiem, novelkas muguras augšējā trapece, sāpes var atdot uz kaklu vai galvu.

Kuņģis un divpadsmitpirkstu zarnas ir par to, ko cilvēks nevar pieņemt, sagremot... Konflikti, pārpratumi savā teritorijā, kas saistīti ar konfliktiem starp draugiem vai ģimenes locekļiem, ar kuriem tu pa dzīvi esi saistīts vai spiests satikties, nekur nevari likties... Neapmierinātības konflikts, nesagremojama "situācija teritorijā" (mājā, dzīvoklī, viss, ko tajā laikā uzskatām par savu teritoriju), sadursme, strīds, konflikts par to, ka trūkst vēlamā, konflikts par nespēju sagremot to, ka tā noticis, un tagad šo cilvēku visu laiku jāsatiek, bet iekšā uz viņu sēž aizvainojums. Tas cilvēks kaitina, jo viņš turpat vai blakus dzīvo, atrodas, jāredz... Piemēram, dzīvojat kopā ar vīramāti, kas nepārtraukti pamāca, kā ēst pareizi, kā audzināt bērnus vai kā izturēties pret viņas dēlu; darbā ir strīds ar kolēģi vai priekšnieku, un pēc tam jāturpina kopā strādāt. Uz to var reaģēt kuņģis vai zarnu trakts (var būt ilgstoša caureja, zarnu pūšanās, atraugas vai citi simptomi līdz pat nopietnākiem, ja ilgstoši tas netiek atrisināts vai netiek nomainīta attieksme pret to).

Mūsu šūnas sastāv no ūdens un mūsos iekšā atrodas nieru trubiņas, kas atbild par mūsu drošību, izdzīvošanu un aiztur ķermenī ūdeni, jo tieši tās regulē, cik ūdens ķermenī paturēt. Kad ir problēma ar svaru vai tūsku, tas ir saistīts ar nieru trubiņām. To vēl sauc par Bēgļa sindromu - sajūta, ka nejūties kā zivs ūdenī. Tūskai ir daudz dažādu iemeslu un konfliktu. Visparastākie ir tad, kad tūska veidojas, kaut kur aizceļojot, pārceļoties uz jaunu vietu vai zemi. Tas notiek tad, ja nejūties tajā vidē vai vietā droši, vajag izdzīvot, tad ķermenis to kompensē ar ūdens daudzumu un gaida, kad mēs atkal sajutīsimies komfortabli un varēsim atslābt. Vēl mēdz būt situācijas, kad paliekat bez darba, bez finansēm, uzkrājumiem vai zaudējat naudu; notikumi valstī, kad pārdzīvojat šo situāciju un jūtaties dramatiski, nemākat atrisināt radušos situāciju, jūtaties kā bērns tajā. Kad no dzīves aiziet tuvs radinieks (māte, tēvs, bērni) vai kāda svarīga persona - dzīvesbiedri, draugs, partneris, un ir sajūta, ka esat vientuļš, pamests, nevienam nevajadzīgs. Sievietēm bieži gadās tūskas problēmas, kad ir jāieņem kāds amats vai jānotur pozīcija, tad ķermenis palielina svarīgumu vai izturēšanu caur ķermeņa apjomu. Vai ja vīram ir gadu garuma sānsoļi, sieva to zina, bet, lai noturētu ģimeni, turpina dzīvot šajā bezizejā un bailēs.

Ja dzimtai mātei un vecmāmiņai bija liekais svars, ir 97% iespēja, ka arī bērnam būs tas pats, jo smadzenēs netīšām jau ir ieslēgusies programma, ka es būšu apaļīga, jo manas dzimtas sievietēm tā bija. Izņēmums būs tad, ja cilvēks ļoti sportos, nodzīs sevi, dzīvos bailēs par katru kaloriju, tad to varēs noturēt, bet tikko atslābs, piedzimst bērni, nebūs spēka, enerģijas un vairs neturpinās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu, tā svars sāks pieaugt. Noņemot šo programmu, cilvēks var atbrīvoties no liekā svara, pamainīt ēdienkarti, ieradumus, un svars stabilizēsies, paliks normāls. Tomēr katrs gadījums jāizskata individuāli, jāskatās pēc tā, kādi bija apstākļi vai notikumi, kad svars sāka augt, un kas tajā brīdī dzīvē notika vai kas bijis ar svaru kopumā, dzimtas locekļiem.

Pēc psihosomatikas uzskatiem, vēzis veidojas no liela emocionāla stresa un pārdzīvojumiem. Bieži vien tas nav viens notikums, bet virkne sakrājušos pārdzīvojumu, uz ko negatīvi reaģējam un ko nevaram emocionāli pārvarēt, pieņemt, sagremot, atlaist. Dažreiz tas pārmantojas no mūsu priekštečiem, kad dzimtā ir bijuši lieli emocionāli pārdzīvojumi (izsūtīšanas, karš, nāves, bankroti, palikšana bez naudas un mantas), un jau ir bijušas vēža slimības. Ieslēdzas adaptācijas process tam stresam, ko cilvēks pārdzīvoja, bet nespēja sevī pieņemt un pārstrādāt, atlaist apziņas līmenī. Ir arī gadskārtas sindroms, kad onkoloģija cilvēkam uzrodas tajā vecumā, kad no dzīves aizgāja kāds tuvs radinieks, kuras nāvi cilvēks tā arī nespēja pieņemt un atlaist. Onkoloģija katrā orgānā ir dēļ cita iemesla, jo katrs orgāns atbild par dažādām uzkrātām emocijām un iekšējiem konfliktiem, tāpēc arī ne visiem ir metastāzes, un, ja ir, katram tās ir citā orgānā; nekad nav visiem vienādas.

Piemēram, ja dzimtā māte un vecmāmiņa nomira no onkoloģijas, ir 97% iespēja, ka arī bērnam būs onkoloģija, jo smadzenēs netīšām jau ieslēdzas programma, ka es arī varu aiziet ar vēzi, jo mana dzimtā tā bija. Noņemot šo programmu, cilvēks vai nu izveseļojas, vai nesaslimst, ja vēl nav par vēlu. No prakses - vīrietim 42 gadu vecumā, kurš bija veselīga dzīvesveida un garīgu prakšu piekritējs, ārstam, pēkšņi konstatēja vēzi. Izrādās, ka viņa tēvam 42 gadu vecumā bija nelāgs notikums, slimība, un arī šis veselais vīrietis pēkšņi saslimst ar onkoloģiju. Atrodot problēmu, cilvēks sāka apzināties, kāpēc viņam tā gadījās, izveseļojās, turpina ārstēt citus cilvēkus, ir veiksmīgs un pilnvērtīgs.

No prakses - vīrietis 86 gadu vecumā, no Lietuvas, ar kuņģa vēzi, bez metastāzēm. Ārsti atteicās šādam senioram taisīt operāciju vai ķīmiju. Atradām problēmas, kas viņu noveda līdz audzējam, onkoloģija pārgāja, kungs tikko nosvinēja 88 gadu dzimšanas dienu, sveiks un vesels. Sievietei 46 gadi, krūts audzējs; bija situācija, ka viņas vīru iesauca karā, kur viņš gāja bojā. No pārdzīvojumiem par to visu sieviete saslima un dabūja onkoloģiju 3. stadijā. Pēc darba ar emocijām un psihotraumām audzējs uzsūcās, pazuda, un viņa saglabāja abas krūtis.

Pie sieviešu ginekoloģiskajām slimībām pieskaitās kaites, kas sevī ietver krūtis, dzemdi, olnīcas. Tur var slēpties dažādi konflikti, tāpēc jāskatās pēc konkrētas problēmas, kurā orgāna zonā ir iekaisums.

Kādas tēmas konflikti mēdz būt sieviešu orgānos? Dzemdes un olnīcu ķermeņa gļotādas iekaisums, endometrija - seksuāls konflikts: sieviete jūtas apvainota, negodīga, netīra. Tēmas: vairošanās, laulība, vīrieši, seksualitāte. "Pretīgs daļēji dzimumorgānu konflikts." Es nespēju gūt apmierinājumu, nevēlos būt kopā ar viņu, nevēlos dzīvot kopā. Konflikts par nespēju sagaidīt jaundzimušo apmierinošā veidā. Dzemdes kakla gļotāda - sieviešu seksuālais vilšanās konflikts, sievietes teritorijas zaudēšanas konflikts, dzemdes ķermeņa gludie muskuļi - nevēlamas grūtniecības konflikts vai nespēja palikt stāvoklī/dzemdēt. Olnīcas - konflikts: tuvinieka vai dzīvnieka zaudējums vai bailes no tā zaudēšanas. Dzemdes mioma - mezgli ir par attiecībām ar sevi, es nejūtos kā sieviete, vairs kopš kaut kāda laika nejūtos kā seksuāla, gribēta sieviete. Kaut kad senāk bērnībā, pusaudža gados sieviete ir sajutusies kā upuris (var būt arī seksuāls upuris), nav seksuālu attiecību vai jau ilgāku laiku nav, varbūt ar mani kaut kas nav tā, kā ar sievieti, es vairs neesmu pievilcīga pretējam dzimumam, sajūta, ka mani vairs negrib kā sievieti. Vēl var būt saistīts ar to, ka partneris negrib bērnus, seksu, mani negrib precēt, neatzīst kā sievieti, kad vienkārši dzīvo kopā ilgāku laiku. Tie ir lieli iekšēji pārdzīvojumi, kas krājas, nāk arī no bērnības, no vecāku parauga, kad sieviete jutās slikti attiecībās. Ja iekšā ir sāpes, aizvainojums, kad sievieti atgrūž kā sievieti, tad ir miomas laiks. Ja totalizēti atgrūž, nāks klāt vēl liekais svars. Ja ir bijis pusaudža gados seksuāls uzbrukums, izvarošana, tad arī psihe uzaudzē lieko svaru, lai vīriešiem nebūtu vairs interesanta, neuzbruktu, lai būtu lielāka un varētu sevi aizstāvēt. Mioma it kā palielina sievietes svarīgumu, lielumu un liekais svars to papildina.

Sievietes krūtis, piena vadi. Labrocim: kreisā krūts - šķiršanās konflikts attiecībā pret māti/bērnu vai ligzdu, labā krūts - atdalīšanas konflikts attiecībā pret partneri. Kreilim būs otrādi. Māte/bērns vai partneris ir "atrauts no krūtīm". Ligzda: cilvēks tika “atrauts” no savām “mājām” (tas varētu būt, piemēram, dzīvoklis, māja, dzimtene). Audzējs krūtīs var būt arī no tā, ka sieviete uzzina, ka viņa tikusi seksuāli krāpta, ka tagad vīrietis jānotur ar jebkuriem spēkiem. Vīrietis aiziet karā, dēls aizbrauc mācīties uz ārzemēm, par ko sieviete īpaši mentāli pārdzīvo.

Prostatas galvenais konflikts ir seksuālās nospiešanas konflikts ar nokrāsām: riebums - seksuālās problēmas, aizliegti paņēmieni, nodevība, pamatu graušanas sajūta. Daļēji seksuāls, netīrs konflikts, ar konfliktu saistīts - rūpes par dzimtas līnijas turpināšanu, pēcnācēju nodrošināšana. Paškritika par to: “Jo sliktāks seksuālais partneris es kļūstu, jo mazāk es apmierinu savu sievu, jo vairāk es viņu krāpu, jo netīrāks es jūtos. No tā var rasties problēmas mazajā iegurnī, iegurņa kaulos, jo tieši ar viņiem mēs pieņemam seksuālo partneri. Uzspiesta seksualitāte, kad nevaru atļauties "tikt noraidīts, bet pats īsti nevēlos tuvību." Varianti - “Es esmu slikts seksuālais partneris, es nesagādāju prieku. "Es krāpju savu sievu, esmu cūka." Pretīgs seksuālais konflikts, kad sevi noniecina, sajūta, ka ir pretīgas seksuālas problēmas pārī. Sitiens zem jostas, nodevība, sajūta, ka esi apmānīts visdziļākajā būtībā. Tas izskaidro pēc konflikta metastāzes un patoloģiju prostatas dziedzerī. Piemēri:

Pēc prostatas adenomas, sēklinieku vai sfinktera operācijas, vīrietis var kļūt impotents un ciest no nesaturēšanas. Viņš cieš no lielas sevis pašcieņas graušanas, paškritikas, kas pamazām sāk saārdīt iegurņa kaulus. Nesaturēšana liek viņam veikt arvien pretīgākas darbības seksuālajā zonā, no kā viņa pašnovērtējums nokrīt uz nulli. Jo ir sajūta, ka agrāk es radīju bērnus, baudīju seksu, bet tagad iečurāju biksēs vai jāstaigā pamperā, tas pilnībā sagrauj vīrieša pašnovērtējumu un var sākt rasties jau citi konflikti un iekaisumi citos orgānos.

Plaušas atbild par skābekļa piegādi un tā novirzīšanu. Galvenie konflikti, kas saistīti ar plaušām, ir nāves bailes, nespēja elpot, bailes no nosmakšanas, pēdējais elpas vilciens, bailes pazaudēt sevi savā teritorijā, sajūta, ka man nav izejas, esmu tupikā. Sajūta, ka man ir ļoti grūts, sarežģīts periods dzīvē, es nejūtos drošībā, man neviens nepalīdz vai nevar palīdzēt. Man jāiegūst kaut kas pozitīvs (skābeklis, dzīve, lai varu uzelpot) vai arī jānovāc negatīvs (ogļskābā gāze, dūmi, nāve), es meklēju izeju, neklēju drosību, es gribētu aizbēgt no šīs situācijas. Plaušu darbības traucējumi liecina, ka cilvēkam ir grūti dzīvot, ka viņu moka kaut kādas sāpes vai skumjas. Viņš izjūt izmisumu un vilšanos un nevēlas vairs dzīvot. Viņš var justies tā, it kā viņu iespiež stūrī, un viņam tiek liegta rīcības brīvība. Ja cilvēkam ir vairāki mazi punktiņi uz plaušām, tās ir bailes par sevi; ja viens punkts, tad par kādu citu (bērnu, vīru, vecākiem). Ne par velti visvairāk metastāzes ir tieši plaušās, jo, kad tiek paziņota informācija par onkoloģiju, ne vienmēr tas notiek delikāti, ar iepriekšēju pacienta sagatavošanu un mierināšanu. Tāpēc cilvēkam rodas lielas bailes par to, ka viņš var nomirt, un viņam šķiet, ka onkoloģija noteikti ir nāves spriedums, un no tā metastāzes no bojātā orgāna aiziet uz plaušām. Pirmais, ko daru, sāku ar to, ka ņemu nost šīs nāves bailes, bailes par drošību, un tikai tad strādājam ar pārējiem konfliktiem vai notikumiem.

Konflikts mīlestības jomā, starp partneriem, vecākiem un bērniem, jo sirds ir mīlestības vieta. Man ir jāstiprina savas mīlestības izjūtas, kas noved pie tā, ka sirdsdarbība paātrinās.  

Tahikardija - Es baidos, ka man nav pietiekami daudz mīlestības, un sirdsdarbības paātrinājums. Galvenais konflikts: "Man ir jādara vairāk, jādara tas ātrāk, lai apmierinātu kādu tuvumā, un ir tiesības dzīvot." "Es gribu kompensēt iztērēto laiku."

"Kad es dzirdu, ka mana sirds pukst, es jūtu, ka esmu "dzīvs un drošs." Kāpēc infarkti skar galvenokārt vīriešus? Šeit ir iesaistīts konflikts: "Es cīnos, lai saglabātu savu teritoriju." Sakarā ar to, ka mūsu temps ir ātrs, dzīve pilna ar problēmām, psihe izjūt, ka nepārtraukti jācīnās, jāizdzīvo. Bailes, ka kāds mums var ko atņemt - amatu, darbu, biznesu, mīļoto - rada sirdij pastiprinātu slodzi un, kaut kādā brīdī, cilvēks lielo slodzi vnk vairs neiztur.

Konflikts par teritorijas zaudēšanu, galvenais iemesls: “Es cīnos, lai saglabātu teritoriju." Spēcīgs brieža gadījums, kas mirst no sirdslēkmes miokarda (koronārā tromboze) pēc vairākām dienām pēc sakāves kaujā savā teritorijā. Gadījums, kad lielais priekšnieks zaudē savu rūpnīcu vai dibinātāja un izpilddirektora uzņēmums tiek izpirkts no konkurenta, noved pie milzīga teritorijas zaudējuma. Mēs funkcionējam bioloģiskās produkcijas izpratnē. dzīvošana. Tūkstošiem gadu mēs, tāpat kā dzīvnieki, esam darbojušies bioloģiskās izdzīvošanas nozīmē. Citiem vārdiem sakot, kad esam spiesti iesaistīties cīņā par savu ietekmes sfēru, mums ir jāieliek viss mūsu spēks un līdz ar to visu mūsu muskuļu spēku minimālā laika sprīdī, laikā un ierobežotā telpā. Kājām, kas tur briežus kaujā, ir nepieciešama degviela, asiņu, skābekļa daudzums; muskuļiem nepieciešams vairāk skābekļa un asiņu, un koronārās artērijas tos piegādā. Tas prasa asinsrites paātrināšanos, un tas ir sirds muskulis, kas to nodrošina.

Žultspūslis, žultsvadi visvairāk reaģē uz tādām emocijām kā dusmas, agresija, niknums, nodevība, skaudība, greizsirdība, naids, aizvainojums. No šīm emocijām visbiežāk nospazmojas žultspūslis un trubiņas, un uz aknām sāk nepareizi virzīties žults, tāpēc aknām paliek grūti veikt attīrīšanas un izvadīšanas darbus. Žultspūšļa vadu visbiežākie konflikti:
✓ Dusmu konflikts pret kādu manā teritorijā.
✓ Dusmas, netaisnība, ļaunprātība (aizvainojums), niknums. Teritorijas apzīmējums.
✓ Dusmu konflikts + nodevība. Riebums.
✓ Ļaunprātības konflikts, dusmas netaisnības tonī vai nodevība.
✓ Spēcīgas dusmas, smags aizvainojums (visbiežāk saistībā ar kāda tuva cilvēka lēmumu, ģimenes netaisnības rezultātā – niknums), ko atbalsta greizsirdība un skaudība, profesionāla skaudība darbā...

AKNU galvenais konflikts par kaut kā trūkumu: ēdiena trūkums, bailes, ka var nomirt bada nāvē. Tāpēc metastāzes aknās bieži vien parādās no tā, ka uzzinot to, ka ir vēzis, cilvēks nobīstas, ka viņš tagad slimos, nevarēs strādāt un var nomirt bada nāvē, bailes nomirt pārtikas trūkuma dēļ. Otrs lielākais ir uzmanības trūkums – no tēva vai mātes puses, naudas trūkums, ticības trūkums. Kad cilvēks kaut ko kaislīgi vēlas, bet viņam nav, pietrūkst, nepietiek... Galvenā doma – kaut kā trūkums, atņemšana.

AKNU konflikti:
1. Konflikts aknu rajonā.
2. Konflikts ar ģimeni, konflikts par naudu (mantojuma gadījumā).
Bailes nomirt no nopietnas zarnu slimības aknu zonā. Attiecas uz cilvēkiem, kuriem ģimenē, dzimtā bijušas problēmas ar aknām, bailes nomirt no aknu slimībām. Aknu problēmu var dabūt no tā, ka cilvēks baidās, ka tikai nedabūs arī šādu aknu kaiti.

Noņemot šīs bailes vai sajūtu, ka ir kaut kā trūkums, problēma no galvas un aknām aiziet, cilvēks izveseļojas, pazūd arī metastāzes. Citreiz aknās var būt vairāki konflikti vienlaicīgi, saistīti gan ar bailēm, gan ar trūkumu, gan ar aizvainojumu vai dusmām.

Nieres kopumā ir par konfliktiem, kas saistīti ar šķidrumu. Bieži saistīts ar tēvu un senču uzvedību. Piemēri: ✓ Nožēla par to, ka esmu “izšķērdējis savu jaunību ar kādu vai kaut ko, "tas nav tā vērts." ✓ “Dzīve ir pārāk smaga, pārāk gara; tā nav dzīve." ✓ Nespēja tikt galā ar dzīvi (vispār vai grūtos periodos). ✓ Cilvēks nevar turpināt, viņu vairs nekas neinteresē.

NIERU AKMEŅU konflikti:
1. Cīņa par izdzīvošanu; ļauj cilvēkam saņemt vairāk ūdens (var veidoties tūska).
2. Konflikts par nespēju iezīmēt teritoriju, nespēja nospraust savas robežas: "Kāds okupē manu teritoriju; pārkāpj manas robežas." Piemēram, māca, kā pareizi dzīvot, strādāt, bez brīdinājuma nāk manā istabā, mājā, attiecībās. Tie var būt ģimenes locekļi, draugi, radi, kolēģi, no kuriem grūti izvairīties; patstāvīgi ar to jāsaskaras.

✓ Konflikts par kaut kā atņemšanu, dzimtas sakņu zudumu. Konflikts atņemšanas izpausmes: asinis urīnā, sāpes, nieru patoloģija. Piemēram, “Mēs dzīvojam ļoti laimīgi, prom no manām mājām, no dominējošas un kontrolējošas mātes. Lai palīdzētu, mana māte nolemj pārvākties uz kaimiņu māju." Hmm! Nieru akmeņi: "Es viņu nevēlos blakus, sajūta, ka 'iebruka mūsu teritorijā!'"

NIERU konflikti:
✓ Liels konflikts par teritoriālo apzīmējumu un informāciju manas teritorijas intelektuālās (robežas) (ideju nozīmē).

✓ Konflikts par attālas teritorijas, nākotnes iezīmētām teritorijām.

✓ Konflikts par teritorijas noteikšanu, manas teritorijas robežām, atļauju izteikt savu viedokli. Ja niere tiek izņemta bez pacienta konflikta atrisināšanas, problēma var pāriet uz otru nieri. Piemēram, vīrietis apprecējās, un viņa sieva pārcēlās uz viņa dzīvokli. Viņa ir dominējoša personība un ir pārņēmusi dzīvokli. Viņš neiztur viņas spiedienu, bet neko nesaka. Divi gadi vēlāk viņš no viņas izšķīrās un saslima ar nieru vēzi.

NIERU KANĀLI KONFLIKTI:
Cīņa par izdzīvošanu konflikta kontekstā, kas saistīts ar visa zaudēšanu. Konflikts starp bēgļiem, katastrofu un sprādzienu upuriem. "Man neviena nav."

✓ Sadursmes konflikts ar tukšumu, kurā pazuda visi atskaites punkti.

✓ Konflikts, kad cilvēks paliek viens ar tukšuma sajūtu (sociālais, ģimenes utt.), kurā pazuda visi balsti.

✓ Konflikts “Ir pārāk grūti cīnīties par izdzīvošanu. "Dzīve ir pārāk grūta."

✓ Viss sabruka, iznīcība.

✓ “Zeme man izslīdēja no kājām.”

✓ Spēcīgs atņemšanas konflikts, kurā var teikt, ka viss “sabrūk” tiešā vai pārnestā nozīmē. Zaudējums - iztikas līdzekļi, nekas nav palicis, nav sakņu. Konflikts, kad cilvēks jūtas pamests.

VIIRSNIERES - Virsnieru audzējs, Adisona slimības psihosomatika ir saistīta ar ilgstošu emocionālu un psiholoģisku stresu, kas iztukšo organisma rezerves un noved pie virsnieru izsīkuma. Virsnieru dziedzeri ir cieši saistīti ar organisma stresa reakciju. Ja cilvēks ilgstoši atrodas trauksmes, pārslodzes vai nomāktības stāvoklī, virsnieres sāk pārstrādāties un pakāpeniski zaudē spēju ražot nepieciešamos hormonus (kortizolu un aldosteronu). Psihosomātiskie risinājumi - emocionālās slodzes un stresa mazināšana, pašvērtības un iekšējās drošības stiprināšana, apzināta atpūtas un relaksācijas ieviešana ikdienā, savu patieso vēlmju apzināšanās un sekošana tām, veco, destruktīvo uzvedības modeļu maiņa.

URĪNCEĻI - Urīnceļi ir saistīti ar dzīves gaitu. Šoks tiek pārdzīvots kā atbalsta zaudēšana, iznīcināšana. Vismaz cilvēks jūtas satriekts: "Tas ir par daudz, tas ir vienkārši par daudz!" “Es jūtos iznīcināts savā teritorijā," cīņa par izdzīvošanu, bēgļi. Konflikti ir saistīti ar šķidrumiem: plūdi, lietusgāzes, vētra, noslīkšana, alkoholisms, šķidrais sudrabs utt. Konflikts ar šķidrumiem: ūdens, sniegs, ledus, piens, sviests, benzīns, noslīkšana. BUD - ar senčiem saistīto uzskatu pamats.

Ādas funkcijas ir absorbēt, sagremot, elpot, aizsargāt un just. Āda sastāv no trīs veidu audiem, katram ir sava nozīme. 1. Epiderma (ektoderma): sadalīšanās konflikts. 2. Derma (vecā mezoderma): konflikti, kas saistīti ar piesārņojuma, netīrības sajūtu un aizsardzību. 3. Hipoderma (jaunā mezoderma): estētikas konflikti, kas saistīti ar sava izskata kritizēšanu un nepieņemšanu.

Ādas vēzis (melanoma)

✓ Galvenais konflikts ir piesārņojuma, netīrības sajūta un/vai kritizēšana par manu tīrību.

✓ Sevis kritizēšanas un netīrības konflikts, kad ir zaudēta fiziskā veselība, izskats, izkropļojumi, slikti veikta estētiska operācija utt.

✓ Problemas vecāku un bērnu starpā.

Piemērs: pie kundzes 90 gadu vecumā atnāca dzīvot meita, lai viņai palīdzētu saimniecībā. Kundzei nepatika, ka meita liek traukus pēc sava ieskata un saimnieko. Viņa ar ādu to nepieņēma, visiem sūdzējās, cik viņai slikta meita. Pēc gada viņai parādījās melanoma. Tika veikta operācija, māte beigās pieņēma meitas palīdzību, vairs nesūdzējās, melanoma vairs neatjaunojās.

Alerģija nav slimība, ar kuru mēs saskaramies. Tas ir šķiršanās jeb atdalīšanas konflikts, kas nozīmē, ka atdalīšanas brīdī smadzenes reģistrē pieredzi, kas saistīta ar noteiktu personu, dzīvnieku, vietu, priekšmetu vai atmosfēru un apkārtni. Mēs esam stresa stāvoklī, jo kontakti vai saskarsme ir pārtrūkusi. Jo emocionālāk reaģējam, jo spēcīgāka ir alerģija.

✓ Par to liecina "alerģija" cilvēka dzīvē, ja viņš/viņa iepriekš ir piedzīvojis smagu šķiršanos (vecāki šķiras, partneri, mīļotie) un joprojām ir konflikts, nekas netika pilnībā izprasts un atrisināts, alerģija radīsies atkal un atkal. Alerģijas ļauj cilvēkam atgriezties pie mīļoto zaudējumiem, kuri nebija pilnībā apraudāti, izsapņoti, nebija pilnībā atbrīvoti.

Piemērs: Sieviete ēd kivi, kad uzzina par mātes nāvi. Nākamreiz, kad viņa ēd kivi, viņai parādās alerģijas simptomi, kas liecina par to, ka viņa nav pavisam spējusi tikt galā ar mātes zaudējumu, nav pilnībā izsērojusi, atlaidusi; tikmēr no kivi būs alerģija.

Izšķir vairākus alerģijas veidus:

✓ Šķiršanās ietekmē tikai ādu.

✓ Šķiršanās, kas saistīta ar bailēm – traheja un bronhi.

✓ Šķiršanās, kas saistīta ar nepatīkamas smakas sajūtu – deguna dobumus; ar redzi saistītās – acis; to, ko ir grūti sagremot, pieņemt – kuņģa trakta darbību.

Alerģijas mēdz būt dažādas – alerģija uz olām, pienu, augļiem, riekstiem, putraimu produktiem, putekļiem, spalvām (mājdzīvnieki) un pūkām, glutēnu, pesticīdiem, sauli. Katram produktam ir sava nozīme, kāpēc alerģija ir tieši uz to vielu.

Baiļu veidi un to psihosomatiskās izpausmes
A) Apzinātās bailes – rodas konkrētā situācijā, piemēram, bailes no augstuma, tumsas vai publiskās uzstāšanās.
Psihosomatika: svīšana, trīce, sirdsklauves, elpas trūkums.
B) Neapzinātās (ierobežojošās) bailes – dziļi iesakņojušās bailes, kas radušās bērnībā vai traumatisku pieredžu rezultātā, piem. iekoda suns, kāds kukainis, apdedzināja pirkstus ar uguni, bailes no ūdens, jo bērnībā slīka utml...
Psihosomatika: hronisks stress, nemiers, migrēnas, muskuļu sasprindzinājums, kuņģa problēmas.
C) Hroniskas bailes (trauksme un fobijas) – bailes, kas pastāv ilgstoši un nav saistītas ar reālām briesmām.
Psihosomatika: panikas lēkmes, pastāvīga spriedze ķermenī, miega traucējumi, galvassāpes, gremošanas traucējumi.
D) Eksistenciālās bailes – dziļas bailes, kas saistītas ar nāvi, dzīves jēgu, pārmaiņām un nākotni.
Psihosomatika: depresija, apātija, nogurums, sirdsklauves, spiedoša sajūta krūtīs.
Visvairāk problēmas mums sagādā nevis reālās bailes, bet iedomātās, jo ja viņu ir daudz un dažādas, tās visu laiku savelk mūsu plecus, sprandu, ka rezultātā parādās neizskaidrojamas sāpes ķermenī. Viņas ir jāņem nost un jāmaina galvā uzstādījumi, ar ko es arī nodrbojos. Labā ziņa ir tāda, ka bailes var noņemt pat 1 seansa laikā.
Uzskaitīšu lielo vairumu baiļu- bailes no savas nāves, bailes redzēt mirušus cilvēkus un radiniekus, iet uz bērēm, no slimībām, no orgānu bojāšanas un saslimšanas, bailes ar ko mūs bērnība baidija vecāki( bubuļi, zirnekļi, pūķi utml), bailes no iepriekšējām dzīvēm, bailes no nabadzības, bankrota, beznaudības, izputēšanas, mantas, anudas, lopu atņemšanas, izsūtīšanas, īpašuma nodegšanas, izšķērdēšanas(beiži sastopamas tad, kad dzimtā ir bijušas problēmas šādā kontekstā, kadam no asinsradiniekiem).

Bailes , kas saistītas ar pašnovertējumu-bailes kļūdīties, kritikas, pazemojuma, ņirgāšanas, piesmiešanas, sliktām atzīmēm, nebūt gana labam, vertīgam, nemīlētam, pamestam, atraidītam, neizdošanās, nebūt pirmajam, labākajam, sportiskākajjam, parmaiņām, nākotnes, zaudēt darbu, neatras darbu, palikt bez iztikas līdzekļiem, palikt bez pēcnācējiem, neiziet pie vīra, apprecēties, no citu nosodijuma, bailes no vecāku dusmām vai agresijas, no valdonīgiem, agresīviem cilvēkiem,. Bailes no izvarošanas, uzbrukšanas, nogalināšanas, ķermeņa sabojāšanas, avārijas, braukt pie stūres, saindēšanās, no ķermeņa aptaukšānās, lidot, atrasties šaurās un pārāk lielās telpās, iestrēgt liftā, uzsprāgt no gāzes, nosmakt dūmos, satraumēt galvu, rokas u.c, palikt invalīdam, piedzemdēt slimu bērnu, dzemdēt, nepamosties no narkozes, bailes no arstiem, operācijām, zobārstiem špricēm un vēl daudz citas.Bailes pašas par sevi nav kaitīgas – svarīgi ir saprast, kā tās pārvaldīt, lai tās nepārvērstos par hronisku stresu un veselības problēmām . Atpazīsti un pieņem savas bailes – nevis izvairies no tām, bet mēģini tās apzināties un saprast to cēloni, izmantojot dažādas metodes un terapijas.

Šīs trīs emocijas – kauns, aizvainojums un vaina – ir ļoti spēcīgas un bieži vien saistītas ar pagātnes pieredzi. Ja tās netiek apzināti apstrādātas, tās var izraisīt dažādas psihosomatiskas slimības un emocionālu diskomfortu.
Psihosomatiskās sekas atkarībā no emocijasA) Kauns – sajūta, ka esi nepietiekams, nepareizs vai nemīlams.
Psihosomatika: muguras problēmas, muskuļu saspringums, ādas slimības (piemēram, izsitumi vai ekzēma), zems enerģijas līmenis.
B) Aizvainojums – neizteikts aizkaitinājums vai netaisnības sajūta pret kādu cilvēku vai situāciju.
Psihosomatika: aknu un žultspūšļa problēmas, gremošanas traucējumi, hronisks nogurums, migrēnas.
C) Vainas apziņa – pārliecība, ka esi izdarījis kaut ko sliktu vai neesi pelnījis labu.
Psihosomatika: paaugstināts asinsspiediens, sirdsklauves, depresija, pašdestruktīva uzvedība (piemēram, pārēšanās, atkarības).
Kauns, aizvainojums un vaina ir emocijas, kas var mūs nospiest un izraisīt nopietnas fiziskas sekas, ja tās netiek apstrādātas.